"Vins ir brass," Mudriks klusi sacija. – Vins tev nepalidzes, vins tevi pievils.

– Vai ir daudz citu iespeju? – Vasilijs nepiekrita. – Nu, nac, izsaki piedavajumu, un es uzklausisu. Palikt sava Perlovka, sedet uz solina un nomirt trisdesmit piecos no kvalificetas mediciniskas palidzibas trukuma? Vai jums seit ir zobarsts? Ka ar frizetavu? Redzi, es neiederos tava dzive. Sasodits, tev pat nav galvassapju tabletes, bet man jau kops vakardienas galva plist!

Un vins ar plaukstam berzeja deninus.

"Tatad jus ticejat pasakam par citu pasauli," saimniece nirgajoties jautaja, "bet, kad nonacat seit, jus parstajat ticet?" Kas liek jums domat, ka tas nav ists?

– Jo tas nenotiek. Ja, es ticeju berniba, bet tagad es tam neticu ilgu laiku.

– Kapec tad tu noslideji leja no kalna?

– Ja, tikai ka joku! Nu, tikai prieka pec.

Veca sieviete noliecas uz prieksu, nolaida zodu uz saliktajam rokam un sirsnigi jautaja:

– Ka tas ir smiekligi?

"Es smejos tiesi," Vasilijs drumi atbildeja. – Tatad, mans plans ir sads: atrast burvi un lai vins atgrieztu mani majas.

"Vai jus tiesam esat no citas pasaules, Vasenka?" – Marjasa jautaja, skatidamies ieplestam acim. “Patiesi, gruti noticet, ka tadas lietas notiek: augstas mura majas, pasgajeji rati un uguns, kas pati iedegas un izgaismo telpu. Ja es tur noklutu, es ari nezinatu, vai tas bija ists vai sapnis. Neuztraucieties, mes izdomasim, ka jus parliecinat, ka tas nav tavs sapnis!

"Nu, paldies," sacija Vasilijs. "Ja jus mani parliecinasit, ka tas nav sapnis, es busu divreiz vairak noraizejies, sasodits." LABI. Saki man ta, launie gari dzivo tikai saja tava Perlovka un nekur citur visa valstiba?

"Ta ir taisniba, Vasenka."

– Un robeza skar tikai mus, kamer citi var nakt un iet?

– Tev taisniba.

– Forsi. Ta nu tas ta…

Vasilijs bija iegrimis domas. Attels vina galva bija vienkarsi izcils. Vins saberzeja plaukstas, dzili ievilka elpu un parliecinata toni teica:

– Taisisim dabas liegumu. Sauksim to, teiksim, "Pasaka". Tikai man vajadzes visus vietejos, lai tiktu uz darbu, atbrivotu so tavu plavu, aizbertu celu. Kaut kas ir jadara ari ar majam, preteja gadijuma ir nepatikami skatities. Ciemata atversim viesnicu un restoranu, var taisit medu…

Atmodies, vins piecelas, atri piegaja pie loga un jautaja:

"Vai sos tavus kostomakus un jakus var redzet no sejienes nakti?" Vai vini neienak maja? Tas nozime, ka seit var atvert noverosanas posteni tiem, kas velas pakutinat nervus.

"Tev pat nav jajauta saimniecei," veca sieviete sarkastiski piebilda.

Vasilijs noputas.

"Es jums uztaisisu tadu reklamu," vins dveseliski sacija, "ka cilveki skries, cik atri vien vares." Bus rinda, saks pierakstities menesi ieprieks! Vai tas ir slikti, ja vini jums par to maksa naudu? Vai jums te vispar ir nauda?.. Vienalga, maksajiet graudos, vai ko vien maksaja senos laikos – kazokadas, vai visadas preces, kuru te trukst. Jums seit patiesam daudz pietrukst. Iedomajieties skaistumu, ko varat radit!

Vasilijs izpleta rokas. Vins jau iztelojas so skaistumu un domas skaitija ienakumus. Vinam viss patika.

"Baumas izplatisies, sasniegs galvaspilsetu, un karalis noteikti gribes ierasties," vins turpinaja. “Ja vins atnaks, vins paskatisies, apstulbinas, cik viss ir forsi, un teiks: “Oho! Tas, es saprotu, ir ienakumu avots! Un ka gan es pati par to neiedomajos? Kas ir sis tavs gudrais puisis? Nu, es pavelu jums vinu apbalvot! Un es lugsu ka balvu, lai burvis atdod mani majas. Izradas, ka tava dzive seit uzlabosies, un es atrisinasu savu problemu. Nu, lieliski, vai ne?

Vins gaidija atbildi, bet vini tikai skatijas uz vinu un kluseja.

– Nu? – Vasilijs neiztureja.

"Tas ir labi," Maryasa apnemigi un dusmigi sacija, it ka vina ar kadu stridetos, un pakratija galvu. "Man nepatik, ka vini uz mums skatas ka uz dzivniekiem no arzemem, bet Kazimiram ir parak sapigi noslaucit degunu, melno cusku." Vins teica, mes neesam cilveki, mes varam tikai netirus trikus un visu sabojat. Gribetos paskatities uz vina pretigo seju, ja musu Perlovka iet labak!

"Un tev un tavam tevam nav japaliek seit." Varbut es varu lugt, lai jus atlaujat atgriezties no trimdas…

Bet Marjasa iebilda, pat vinas acis mirgoja zalas:

"Mums galvaspilseta nav ko darit, kamer cars Boriss uznem so nelieti!" Un nav labi pamest so vietu. Vai nu lai visi dod valu, vai ari mes ar tanti pat nespersim no Perlovkas!

Un vina pagriezas pret saimnieci, vinas sarkana bize slideja pa muguru:

– Vecmamina Jarogneva, ko tu saki?

Vina tikko manami pasmaidija, uzmanigi paskatijas uz Vasiliju un jautaja:

– Kapec jus, labais biedrs, nolemat, ka par to sanemsiet atlidzibu?