Шрифт:
Vareja dzirdet, ka suns skrapejas aiz auss, bet vins pat nedomaja par tikla vilksanu. Nav svarigi, ka ipasnieks gul pari celam un nav skaidrs, cik ilgi vins tur gules. Varbut lidz bridim, kad vina rati paries. Varbut lidz bridim, kad vins nomirs no bada, tepat, dazus solus no robezas!
Vasilijs pat nevareja atvert muti, preteja gadijuma vins butu noladejis.
Musa ir atgriezusies.
– Mudrik, tu paliec pie vina, un es dosos pie vecmaminas! – Marjasa satraukti sacija, un atskaneja steidzigi soli. Vina noteikti skreja.
Vasilijs aizputa musu un priecajas, ka vismaz nav viens.
– Kapec tu neklausiji? – atskaneja Mudrika klusa, bezkrasaina balss. "Ja vecmamina to nevar izdarit, tad tu tur gulesi lidz naktij." Un tad naks kostomahas, viniem nav kermena, nav viegli noturet robezu. Vini tevi graus, tu staigasi ar viniem pa nakti.
Vismaz Vilks vinam iekostu, vai ka.
– Kostomakhi gul un gul zem akmeniem, un, tiklidz saule aiziet, vini klist. Vini klikskina ar zobiem… Varbut viniem tas sap, tas ir slikti, bet vini nejauta. Tiklidz gailis dzied, vini iet zeme, un, ja viniem nebus laika, vini aizdedzinas un sabruks pelnos, un vejs tos pelnus nesis prom …
– Ak, nabadzite! – naca no talienes, un Mudriks beidzot apklusa.
Vasiliju pacela ar kaut kadu aki un vilka. Akis paris reizes noluza.
Kad jutas atgriezas, Vasilijs nekavejoties to nozeloja. Vinam bija luzums visa kermeni, ne mazaks, un caurums no aka zem rokas.
"Celies augsa, kapec tu guli?" vinam nezeligi sacija nepazistama cikstosa balss.
Vinam parliecas sieviete… ne, varbut tomer veca sieviete. Seja tumsa, no pirma acu uzmetiena jaunekliga, tad kluva pamanams blivs grumbu tikls. Vinam galva ir salle, no tas apaksas spraucas ara sarkanas, kosas, pelekas skipsnas. Uz krutim rindas ir krelles, ari sarkanas, un kleita ir melna.
"Pabeidz mani," Vasilijs cuksteja, salika rokas uz krutim un aizvera acis.
"Neesiet mulkis," veca sieviete stingri sacija. – Celies augsa, iesim uz manu maju. Jusu rokas un kajas ir neskartas, mes salabosim parejo.
Vasilijs atvera labo aci. Visi skatijas uz vinu, tapec nebija ko darit, bija jacelas. Mudriks panema vinu aiz labas rokas, Marjasa – aiz kreisas, un ta vini lenam gaja. Ari Vasilijs tagad kliboja un lamaja visu pasaule, ipasi sevi par mulkigo domu nokapt no kalna. Butu labak, ja vins paliktu majas un, godigi sakot, veiktu labojumus.
Un vini devas uz to pasu maju starp mezu un kapsetu, un Vasilijs pat negribeja domat, kas bus si veca sieviete. Tomer vins pareizi nolika galvu un nevareja daudz domat.
Vins tikai cereja, ka iedos aukstu kompresi un apgulsies. Vins nevelejas neko vairak saja dzive.
5. nodala. Vasilijs izstrada planu
Veca sieviete gaja pirma, un Vilks palika vinai tuvu, tagad skrienot pa prieksu, tagad apstajas, lai kaut ko nosnauktu zeme. Ir skaidrs, kas vinu intereseja: govs glasti. Bet Vasilijam pat nebija speka vinu nobiedet.
Mudriks kluseja, tikai snaca, bet Marjasa iesaucas:
– Ak, parak daudz, kapec tu esi tik nesapratigs! Galu gala vini teica, ka nav robezas, vins noleca un ievainoja sevi… Ka butu, ja vins nogalinatu sevi?
"Un varbut man vajadzetu nogalinat sevi," Vasilijs drumi atbildeja. "Tu labak pastasti man kaut ko citu: vai tas nozime, ka sis Kazimirs ir tik specigs burvis, ka vins nosaka robezas, kuras nevar parkapt?"
– Vins var vairak!
Marjasa paskatijas apkart, it ka baiditos, ka Kazimirs gul netalu, govju notraipitaja zale un noklausas. Tad vina pavilka Vasilija roku, liekot vinam noliekties.
– Tiesam, vai, jusuprat, ir tik viegli aizdzit braunijus? Ka ar udenszalem un vinogulajiem? Kas tas ir, musu meza satiek divi goblini, viens vietejais, bet otrs svesinieks. Starp viniem nav draudzibas, tapec dazreiz mezs tiek iznicinats, tapec vini tiek iznicinati… Ta ir bezprecedenta lieta – meza ipasniekam izdzivot no dzimtas vietas, jo mezs ir vins pats! Ka tas ir iespejams? Mums nav atbildes.
– Ko, tava valstiba bija tikai divi mezi? Ja vins visus surp veda, kapec ir tikai divi goblini?
"Un vins, Vasja," Marjasa cuksteja pilnigi izbiedeta balsi, "vini saka, ka vins zina, ka iznicinat launos garus." Pavisam. Un tie, kas nepaguva aizbegt, un nav atbraukusi uz sejieni pec savas gribas, tie vins… Vai jus saprotat?
Vasilijs saprata.
“Forsi,” vins teica un nodomaja: varbut sai mulkibai ir ipasa logika, traki? Varbut tas ir ka meklejumi, un jums nav jalauz robezas, bet jaizdoma, ka tikt cauri?
Tas burvis, piemeram, varetu vinu atvest majas?
– Vai tas tavs Kazimirs vispar te nak? – jautaja Vasilijs.